Kas notiek organismā, kad tam pietrūkst ūdens?
Lai gan ūdens šķiet pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, bez tā organisms nespētu pilnvērtīgi darboties. Tas palīdz uzturēt normālu asinsriti un ķermeņa temperatūru, nogādāt barības vielas līdz šūnām, kā arī izvadīt vielmaiņas galaproduktus. Pietiekama šķidruma uzņemšana ir būtiska arī normālai smadzeņu, nieru, muskuļu un gremošanas sistēmas darbībai.
Ja organisms zaudē vairāk šķidruma, nekā uzņem, attīstās dehidratācija jeb atūdeņošanās.
Kādēļ organismam sāk pietrūkt šķidruma?
Ikdienā šķidrumu zaudējam elpojot, svīstot un urinējot. Parasti šis zudums tiek kompensēts ar dzērieniem un pārtiku, taču dažādās situācijās tas var kļūt lielāks. Visbiežāk tas notiek karstā laikā, ilgstoši uzturoties saulē, sportojot, strādājot fizisku darbu vai pastiprināti svīstot.
Šķidruma zudumu var veicināt arī drudzis, vemšana, caureja, alkohola lietošana, atsevišķas saslimšanas un medikamenti. Dehidratācijas risks pieaug arī tad, ja aizņemtā dienā cilvēks vienkārši aizmirst regulāri padzerties. Slāpes jau ir signāls, ka organismam šķidruma sāk trūkt, turklāt šī sajūta ne vienmēr rodas savlaicīgi. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, līdz parādās slāpes, bet gan atcerēties padzerties regulāri visas dienas garumā.
Svarīgi atcerēties, ka kopā ar šķidrumu, īpaši svīstot, organisms zaudē arī elektrolītus jeb minerālvielas, kas nepieciešamas šķidruma līdzsvara uzturēšanai, nervu impulsu pārvadei un muskuļu darbībai.
Kas notiek organismā, sākoties dehidratācijai?
Kad šķidruma daudzums organismā samazinās, viena no pirmajām pazīmēm ir slāpes. Nieres sāk aizturēt vairāk ūdens, tādēļ urinēšana kļūst retāka, bet urīns – tumšāks un koncentrētāks.
Samazinoties šķidruma daudzumam asinīs, sirdij jāstrādā intensīvāk, lai nodrošinātu orgānus un audus ar skābekli. Tāpēc var parādīties nespēks, reibonis, galvassāpes un paātrināta sirdsdarbība. Šāds šķidruma trūkums var ietekmēt arī koncentrēšanās spējas, garastāvokli un darba spējas. Vienlaikus šķidruma trūkums apgrūtina organisma spēju regulēt ķermeņa temperatūru, tādēļ palielinās pārkaršanas risks.
Par šķidruma trūkumu var liecināt arī sausa mute un lūpas, nogurums, aizkaitināmība un retāka urinēšana. Smagas dehidratācijas gadījumā iespējams apjukums, ģībonis, ļoti mazs urīna daudzums un izteikti paātrināta sirdsdarbība.
Kā atjaunot šķidruma un elektrolītu līdzsvaru?
Ikdienā par šķidruma uzņemšanu vislabāk rūpēties regulāri visas dienas garumā, negaidot, līdz slāpes kļūst izteiktas. Nepieciešamais šķidruma daudzums katram cilvēkam ir atšķirīgs – to ietekmē ķermeņa masa, aktivitātes līmenis, laikapstākļi, uzturs un veselības stāvoklis.
Ūdens palīdz papildināt zaudētā šķidruma daudzumu, taču pastiprinātas svīšanas un lielāka šķidruma zuduma gadījumā organismam var būt nepieciešami arī elektrolīti. Nātrijs, kālijs, magnijs, kalcijs un hlorīdi piedalās šķidruma līdzsvara uzturēšanā šūnās un ārpus tām, kā arī palīdz nodrošināt normālu nervu un muskuļu darbību.
Tādēļ karstā laikā, sportojot, pēc pirts, ilgstoši uzturoties saulē vai citās situācijās, kad organisms pastiprināti zaudē šķidrumu un minerālvielas, var noderēt dzēriens ar elektrolītiem.
ReO dzēriens šķidruma un elektrolītu līdzsvara atjaunošanai
ReO ir dzēriens ar elektrolītiem, kura īpaši izstrādātā formula paredzēta efektīvai hidratācijai šūnu līmenī. Tā sastāvā ir nātrijs, kālijs, magnijs, kalcijs un hlorīdi. ReO ir viegli gāzēts un nesatur cukuru, konservantus vai mākslīgās krāsvielas.
ReO var noderēt karstā laikā, sportojot, pastiprināti svīstot, pēc aktīvas dienas vai citās ikdienas situācijās, kad pastāv paaugstināts dehidratācijas risks.
Par uzņemtā šķidruma daudzumu var palīdzēt spriest arī urīna krāsa un urinēšanas biežums. Tumšāks urīns kopā ar retāku urinēšanu var liecināt, ka šķidruma uzņemts par maz.
Regulāra šķidruma uzņemšana palīdz organismam pilnvērtīgi darboties un saglabāt labu pašsajūtu. Ikdienā tās pamatā ir pietiekama ūdens uzņemšana, savukārt palielināta šķidruma zuduma gadījumā svarīgi atjaunot arī zaudēto elektrolītu daudzumu.